Visaptverošs skatījums uz pārtikas nekaitīguma kvalitātes kultūru: Zinātnes, sociālo normu un kvalitātes kultūras mijiedarbība
Drošas un higiēnas prasībām atbilstošas pārtikas vides uzturēšanas sarežģītība pārsniedz tikai pārtikas zinātnes un pārvaldības jomu. Tā iedziļinās sociālo zinātņu struktūrā, pētot pārtikas ražošanā un izplatīšanā iesaistīto personu attieksmi, uzskatus un uzvedību. Būtībā “Pārtikas nekaitīgums un kvalitātes kultūra” ir aizraujošs pārtikas nekaitīguma, pārtikas zinātnes un sociālo zinātņu krustpunkts.
Formalizētas pārtikas nekaitīguma un kultūras sistēmas pirmsākumi meklējami pārtikas nekaitīguma pārvaldības sistēmu, jo īpaši riska analīzes un kritisko kontrolpunktu (HACCP) sistēmas, izveidē. HACCP sistēma, kas radās, sadarbojoties pārtikas ražošanas industrijas un ASV NASA pilotējamās kosmosa programmas dalībniekiem pagājušā gadsimta 60. un 70. gados, ātri nostiprinājās kā efektīva un rentabla metode, ar kuras palīdzību Pasaules Veselības organizācija (PVO) mazināja pārtikas izraisītu slimību izplatību. Tās šķietamā efektivitāte lika daudzām valdībām uzskatīt tās ieviešanu par universālu līdzekli pārtikas nekaitīguma problēmu risināšanai.
Sākot ar 90. gadiem, HACCP sistēma un ar to saistītās apmācības ieguva lielu nozīmi. Tā palīdzēja izveidot standartizācijas protokolus un izstrādāt uzraudzības programmas, lai nodrošinātu vispārējas higiēnas prasības pārtikas rūpniecībā. Tomēr, lai gan sistēmas principi uz papīra izskatījās lieliski, praktiskā īstenošana izrādījās daudz sarežģītāka. Bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu sistēmas efektivitāti, un tam bija nepieciešams vairāk nekā tikai teorētisks pamatnostādņu saraksts. Trūka sociālo zinātņu aspektu integrācijas, atzīstot cilvēku izšķirošo lomu zinātniskajā pieejā.
HACCP mācības sāka piedāvāt ne tikai augstākajai vadībai, bet arī plašam darbinieku lokam. Mērķis bija veicināt izpratni par pārtikas nekaitīgumu un apņemšanos to ievērot visā pārtikas rūpniecībā. Šī darba kultūras maiņa starp vadītājiem un darbiniekiem lika pamatus mūsdienu izpratnei par pārtikas nekaitīguma un kvalitātes kultūru.
HACCP būtībā ir sistēma, kas identificē, novērtē un pārvalda ar pārtikas nekaitīgumu saistītos riska faktorus. Šīs sistēmas komponents “pārtikas nekaitīgums un kvalitātes kultūra” apzīmē uzņēmumā valdošo attieksmi, vērtības un uzskatus, kas uzsver produktu nekaitīguma nozīmi un uzticību uzņēmumā izmantotajām sistēmām, procesiem un procedūrām.
Darba vietas kopīgās vērtības, uzskati un normas būtiski ietekmē domāšanas veidu un uzvedību attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu visā organizācijā. Šos elementus, kas veido pārtikas nekaitīguma un kultūras būtību, uzņēmuma augstākā vadība var izmantot, lai veicinātu pārtikas nekaitīgumu organizācijā.
Pārtikas nekaitīguma un kvalitātes kultūra ir sarežģīta joma. Tā ir visaptveroša pieeja pārtikas nekaitīgumam, kas neaprobežojas tikai ar teorētiskiem principiem un vadlīnijām, bet ņem vērā arī cilvēku attieksmes, vērtību un uzvedības nozīmi. Turpinot pilnveidot savas pārtikas nekaitīguma stratēģijas, ir būtiski atcerēties, ka šī joma nav tikai zinātne vai vadība, bet arī kultūra. Tieši šajā krustpunktā tiks panākti visefektīvākie un ilgstošākie uzlabojumi pārtikas nekaitīguma jomā.
Jau septembrī aicinām piedalīties tiešsaistes apmācībās par Pārtikas nekaitīgumu un kvalitātes kulturu. Pieteikšanās mūsu mājaslapā: https://lv.bmcertification.com/apmacibas/#16087