Iestājoties pret klimata pārmaiņām – izmantojiet koksni
Klimata pārmaiņu konferencē COP26 būvniecība tika uzsvērta kā galvenā siltumnīcefekta gāzu emisiju veicinātāja; tajā arī uzsvērts, ka ilgtspējīgāku materiālu, piemēram, koksnes, izmantošana varētu ievērojami mazināt emisijas. Būvizstrādājumu ekoloģiskie raksturlielumi ir uzmanības centrā kā vēl nekad. Šajā ziņā koksnes vides ieguvumi ir pārliecinoši un neapšaubāmi. Pēc jebkura ilgtspējības mēra koksnes rādītāji ir augsti; tas ir atjaunojams materiāls, kas aiztur koka augšanas laikā absorbēto oglekli.
Tomēr izmantot vairāk koksnes nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Galvenajām skujkoku sugām, ko izmanto celtniecībā un dārzkopībā, trūkst izturības, lai nodrošinātu dažādos pielietojumos nepieciešamo veiktspēju. Taču ir arī laba ziņa – koksnes izstrādājumu ilgmūžību tā kalpošanas laikā var uzlabot, izmantojot rūpnieciski kontrolētu koksnes apstrādi ar konservantiem vai koksnes modifikācijas procesu, lai aizsargātu to pret sēnīti un kukaiņiem.
“Koksnes kā ilgtspējīga, videi labvēlīga materiāla potenciāla apzināšanās iet roku rokā ar koksnes aizsardzības tehnoloģiju priekšrocību apzināšanos,” saka Gordons Evbanks, the Wood Protection Association (WPA) direktors.
Mērķim atbilstošs
Rūpnieciski apstrādāta skujkoku koksne no apsaimniekotiem mežiem ir īpaši piemērota ainavu veidošanai, dārzkopībai un āra konstrukcijām. Tomēr, tāpat kā jebkuram materiālam, apstrādātajai koksnei ir jābūt pareizi apstrādātai un uzstādītai, lai nodrošinātu noteiktu tās veiktspēju. Tirgus izpēte, ko veica WPA sadarbībā ar Koksnes tirdzniecības federāciju (TTF – Timber Trade Federation), ir atklājusi, ka pastāv nepareizs priekšstats par apstrādātiem, piesūcinātiem koksnes izstrādājumiem. Piemēram, pētījumā tika uzsvērts plaši izplatīts uzskats, ka jebkurai koksnei, kas apstrādāta ar konservantiem, ir vienāds aizsardzības līmenis, un to var izmantot jebkur, taču tā tas nav. Koksnei, ko izmanto iekštelpās, ir nepieciešams zemāks aizsardzības līmenis nekā koksnes izstrādājumiem, ko izmanto ārpus telpām. “Ārā izmantojot apstrādātu iekšējo grīdas siju materiālu priekšlaicīgas bojāšanās risks ir augsts,” saka Gordons Evbanks, kurš apstiprina, ka pētījums bija milzīgs atspēriena punkts kokapstrādes nozarei un ir rezultējies ar TTF, WPA un citu kokmateriālu tirdzniecības organizāciju kopīgu sadarbību, lai uzlabotu pircēju zināšanas par to, kā pareizi klasificēt un izmantot apstrādāto (piesūcināto) koksni.
Sekojot pamatnoteikumiem
Piesūcinātas koksnes piemērotība paredzētajam mērķim īpaši svarīga ir ainavu veidošanai, dārzniecībai, jo tur tā ir tiešā saskarē ar zemi – Lielbritānijas standartos tas ir klasificēts kā 4. lietošanas klase. No BRE veiktā ilgtermiņa kokmateriālu žogu stabu lauka izmēģinājuma mēs zinām, ka apstrādātai koksnei var uzticēties izmantošanai ārpus telpām, saka Gordons Evbanks, kurš apstiprina, ka WPA ir noteikusi vairākus pamatnoteikumus, lai nodrošinātu, ka apstrādātā koksne, kas paredzēta saskarei ar zemi, ir piemērota mērķim. Pirmkārt un galvenokārt, pārliecinieties, vai piegādātājs zina, ka kokmateriāli ir paredzēti 4. lietošanas klasei; otrkārt, pārliecinieties, ka koksne tiek apstrādāta procesā, kas sertificēts saskaņā ar neatkarīgu kvalitātes shēmu, piemēram, WPA BenchmarkTM. Visbeidzot, atcerieties, ka augstas veiktspējas materiāli maksā vairāk.”
Raksts no “Landscape and Urban Design” sadarbībā ar The Wood Protection Association
Lūdzu sazinieties ar BM Certification, lai saņemtu plašāku informāciju par WPA Benchmark TW shēmu.
Vairāk par WPA Benchmark TW shēmu: https://lv.bmcertification.com/wpa-benchmark-tw-shema/